signatūra
signatūra -as, s.
1.Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par to, kā jālieto izrakstītās zāles. Arī receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
PiemēriSignatūru kā dokumentu Krievijas aptiekās pirmoreiz ar aptieku nolikumu ieviesa 1789. gadā.
2.Nosacīta zīme (piemēram, autora monogramma gleznām, manuskriptiem).
PiemēriGleznas signatūra.
3.Simbols, zīme objektu (piemēram, mežu, ceļu, cietokšņu) apzīmēšanai kartogrāfijā, arī šādu simbolu, zīmju kopums.
4.poligr. Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
PiemēriSignatūras skaitlis.
5.Šifrēta atzīme (uz grāmatas vai dokumenta), kas norāda (tā) atrašanās vietu (piemēram, bibliotēkas plauktos un katalogos, arhīvā).
PiemēriGrāmatas signatūra.
6.mūz. Zīmes un cipari, kas nosaka akordu sastāvu un uzbūvi ģenerālbasā.
Avoti: 7-1. sējums