Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sildītājs
sildītājs -a, v.
sildītāja -as, s.
1.Darītājs → sildīt.
2.v. Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sildīšanai.
PiemēriTelpas sildītājs.
2.1.Veidojums (parasti no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens siltumu vai elektriskās enerģijas radīto siltumu. Termofors.
PiemēriBērna sasildīšanai lieto.. sildītājus (parasti no gumijas), bet, ja tādu nav, tad var izlietot arī pudeles ar karstu ūdeni.
3.Veidojums (parasti no tekstilmateriāla), ko uzliek, piemēram, traukam, ķermeņa daļai, lai aizkavētu siltuma aizplūšanu no tās.
PiemēriLai dzēriens neatdzistu, tad kannu var apsegt ar.. speciālu vatētu sildītāju.
Avoti: 7-1. sējums