sile
sile -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Samērā sekls, garens (koka, cementa, metāla u. tml.) trauks dzīvnieku barošanai.
PiemēriCūku sile.
Stabili vārdu savienojumiKapājamā sile.
1.1.Šāda veida trauks saimniecības vajadzībām.
PiemēriKarsto ūdeni mazgāšanās vajadzībām [uz pirti] nesa no dzīvojamās mājas vai sasildīja pirtī kublos un silēs, metot tajos nokaitētus akmeņus.
1.2.pārn.; sar. Veca laiva, vecs kuģis.
PiemēriLaivas ķēde ap vītola stumbru tikai aptīta.. Šī vecā sile savu mūžu nokalpojusi..
2.Šaurs, garš trauks, šaura, gara tvertne, ko izmanto, piemēram, tehnoloģiskā procesā (kā) ievietošanai.
PiemēriRasējumi attēloja barības sasmalcināmo mašīnu un vakuuma siles.
2.1.Garena, samērā šaura ietaise ar paaugstinātām malām (kā) pārvietošanai, virzīšanai.
PiemēriJumta koka daļas,.. būvgružus u. tml. nolaiž ar virvēm pa šim nolūkam izbūvētām dēļu silēm vai šahtām.
Stabili vārdu savienojumiBērnu sile (arī silīte).
Avoti: 7-1. sējums