silfīda
silfīda -as, s.
1.Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā — gaisa stihiju personificējoša viegla, kustīga būtne ļaunas sievietes veidolā.
1.1.pārn. Gracioza, slaida jaunava.
2.Vabole, kas aprok savu barību — beigtu dzīvnieku līķus: kapracis2.
Avoti: 7-1. sējums