sildīt
sildīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.trans. Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piemēram, viela, priekšmets, vide) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
PiemēriSildīt pienu.
Stabili vārdu savienojumiSildīt biezpienu.
1.1.Iedarbinot (ierīci, iekārtu u. tml.), panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
PiemēriSildīt gludekli.
1.2.Pakļaut siltuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas).
PiemēriSildīt seju saulē.
2.parasti 3. pers.; intrans. Izstarot, izplatīt siltumu.
PiemēriUgunskurs silda.
Stabili vārdu savienojumiSildāmais spilvens.
2.1.trans. Izstarojot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
PiemēriKrāsns silda istabu.
2.2.Izraisīt siltuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu).
PiemēriKažoks silda labi.
2.3.trans.
PiemēriCimdi silda rokas.
3.trans. Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādam) pozitīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
PiemēriTenis juta, ka ir netaisns šai mirklī, bet šāda te «kolektīvā» draudzēšanās viņu nekad nebija sildījusi.
3.1.intrans.
PiemēriCeļi bij tāli, ceļi bij gari, Sildīja pieguļas čigānu dziesmas..
Avoti: 7-1. sējums