skaņums
skaņums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → skaņš1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Skanīgums (2). Arī skaļums1.
PiemēriZvana skaņums.
- Zvana skaņums.
- Balss skaņums.
- Pati lielākā un visgrūtāk raksturojamā īpatnība ir bijis Kalniņa [komponista] spēles ārkārtējais plastiskums... licies, mūziku var gandrīz ar tausti izjust. Tas panākts ar visa skanuma diapazona pilnu, bet ļoti lietpratīgi dozētu, daiļi samērotu lietojumu.
2.Vispārināta īpašība → skaņš2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī skanīgums1.
PiemēriRīta skaņums.
- Rīta skaņums.
- Ledus skaņums.
Avoti: 7-1. sējums