skanīgums
skanīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → skanīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriFlautas skanīgums.
- Flautas skanīgums.
- Neglīti bija viņa darinātie māla trauki. Ķeburaini un repuļaini, bez mirdzuma, bez skanīguma.
- Izslavētā skaistule Salaca dabas krāšņumu līdz pašai grīvedneatnes - savas ievas, lekno līču klusumu un augsto krastu skanīgumu tā tur tālāk no jūras..
- Rītos tu dziedi, kamēr vēl zāle, koki un krūmi pilni rasas... tu dziedi un priecājies par rīta dzidrumu un skanīgumu.
2.Vispārināta īpašība → skanīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMūzikas skanīgums.
- Mūzikas skanīgums.
- Sauciena skanīgums.
- Smieklu skanīgums.
- Viņas balss saglabā savu skanīgumu, spēku.
- Koncerts Doma baznīcā izskan spēcīgi, svinīgā pacilātībā. Vairāk nekā divi tūkstoši klausītāju ir pārsteigti par dziesmu skanīgumu..
- Pūtēju orķestru priekšnesumi uz lielās estrādes akustiski sevišķi efektīvi gan to skanīguma kompaktajā spēkā, gan lieguma gradācijas, mākslinieciski augstvērtīgi.
3.Vispārināta īpašība → skanīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..dzejoļos ritms, atskaņas, paša panta skanīgums sāk dominēt tādā mērā, ka dzejoļa saturs.. aizbīdās it kā kaut kur tālāk..
- ..dzejoļos ritms, atskaņas, paša panta skanīgums sāk dominēt tādā mērā, ka dzejoļa saturs.. aizbīdās it kā kaut kur tālāk..
- ..R. Piņņa ainavās krāsu skanīgums kāpināts pat līdz skarbai disonansei, tādējādi cenšoties izteikt dabas bagātību un spēku.
- Ar pasteļa krāsām var panākt toņa lielāku skanīgumu un skaidrību, bet matētā un samtainā faktūra rada materialitātes izjūtu.
Avoti: 7-1. sējums