skarbums
skarbums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → skarbs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCilvēka skarbums.
- Cilvēka skarbums.
- Rakstura skarbums.
- Kritikas skarbums.
- Runas skarbums.
- ..pietika dakteri Kolu pazīt tuvāk, lai zinātu, ka aiz šķietamā skarbuma un nevērības slēpjas nesavtīga dvēsele.
- Var nosodīt Viktorijas skarbumu, bet tik Jaunu dzīvi, kādu Madis sarīko, viņa nav pelnījusi.
- Herta atgriezās un piecēlās. Viņas tīrajā sejā un zilajās acīs pazibēja auksts skarbums.
2.Vispārināta īpašība → skarbs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKādu laiku režisors cerēja, ka skaņuplašu ierakstu tehniskie līdzekļi dos iespēju zināmā mērā vājināt uzveduma pārlieko skarbumu runas skanējumā..
- Kādu laiku režisors cerēja, ka skaņuplašu ierakstu tehniskie līdzekļi dos iespēju zināmā mērā vājināt uzveduma pārlieko skarbumu runas skanējumā..
- ..dzejnieks ar saviem asajiem vārdiem rada savdabīgu šarmu un kaujinieciskumu, un viņa izteiksmes skarbums un robustums attaisnojas.
- ..jebkurā dabas un dzīves parādībā dzejniece saskata ne tikai skaistumu, bet arī dzīves skarbumu, lielumu un pasaules plašumu..
3.Vispārināta īpašība → skarbs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKlimata skarbums.
- Klimata skarbums.
- Negaisa skarbums.
- Kalnu skarbums.
- Bij janvāris, bij ziemas skarbums īsts, Un ielejās - tur kupenu bez gala.
- Pie taviem zābakiem līp savas sādžas māls, Deg sejā vēju skarbums, vagu brūnums..
4.Vispārināta īpašība → skarbs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriRoku skarbums.
- Roku skarbums.
5.Vispārināta īpašība → skarbs5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriLapu skarbums.
- Lapu skarbums.
6.Vispārināta īpašība → skarbs6, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSkaņas skarbums.
- Skaņas skarbums.
- Brāļa balss pa šiem gadiem bija kļuvusi zemāka, ieguvusi jokainu skarbumu, un tagad tā drusku atgādināja jauna gailēna dziedāšanu.
Avoti: 7-1. sējums