skaudīgs
skaudīgs -ais; s. -a, -ā
skaudīgi apst.
1.Tāds, kam ir raksturīga skaudība (par cilvēkiem). Tāds, kas izjūt skaudību (pret kādu).
PiemēriSkaudīgs cilvēks.
- Skaudīgs cilvēks.
- Makšķernieks nav skaudīgs, bet skatīties, ka cits velk zivis, bet tev pašam neķeras, - to nu gan lai neviens neprasa, tādas lietas sirds nevar izturēt!
- pārn. Kārlis Fimbers pieder pie tiem darba rūķiem, kuriem, šķiet, skaudīgais laiks nekā nevar padarīt: allaž možs, rosmīgs, jaunu nodomu un ieceru pilns..
1.1.Tāds, kurā izpaužas skaudība.
PiemēriSkaudīgs skatiens.
- Skaudīgs skatiens.
- Skaudīgas domas.
- Puikas skaudīgi lūrēja pa atvērtām durvīm uz savu draugu: nudie, ir vērts norīt ne tikai svilpi, bet melno gumijbumbu, ja var dabūt tik daudz ogu!
1.2.pārn. Tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas (parasti par laikapstākļiem).
PiemēriVelk tāds skaudīgs vējš, Arnim ausis jau sarkanas.
- Velk tāds skaudīgs vējš, Arnim ausis jau sarkanas.
Avoti: 7-1. sējums