skolmeistarisks
skolmeistarisks -ais; s. -a, -ā
skolmeistariski apst., iron.
Klaji, uzmācīgi pamācošs, parasti bez radošas pieejas.
Piemēri«Ar brāli arī grūti saprasties; viņš par daudz skolmeistarisks... viņa domas ir tik skaidras un noteiktas, ka fantāzijas lidojumam vairs neatliek vietas.»
- «Ar brāli arī grūti saprasties; viņš par daudz skolmeistarisks... viņa domas ir tik skaidras un noteiktas, ka fantāzijas lidojumam vairs neatliek vietas.»
- Viņš [ārsts].. runāja tīši skolmeistariskā balsī: «Kons. Atklāja tuberkulozes bacili.»
- Ik situācijā [daiļdarbā] skaidri samanāma paša autora vadītāja un rīkotāja roka: katrā no tara ir kāda «nozīmīga» dzīves mācība, kāds skolmeistarisks norādījums.
Avoti: 7-1. sējums