skubināties
skubināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
2.Skubināt2 sevi.
PiemēriTēvs teica: «Kāp nu laukā, bērns [no ratiem]. Mums jau nu arī tagad jāskubinās.»
- Tēvs teica: «Kāp nu laukā, bērns [no ratiem]. Mums jau nu arī tagad jāskubinās.»
- Lai gan stipri skubinājos ar braukšanu, tomēr svētdien agrāk nenokļuvu pie nabagmājas kā ap pāri pusdienas.
Avoti: 7-1. sējums