Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
skubināties
skubināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Skubināt1 sevi.
PiemēriSkubināties pie darba.
  • Skubināties pie darba.
2.Skubināt2 sevi.
PiemēriTēvs teica: «Kāp nu laukā, bērns [no ratiem]. Mums jau nu arī tagad jāskubinās.»
  • Tēvs teica: «Kāp nu laukā, bērns [no ratiem]. Mums jau nu arī tagad jāskubinās.»
  • Lai gan stipri skubinājos ar braukšanu, tomēr svētdien agrāk nenokļuvu pie nabagmājas kā ap pāri pusdienas.
Avoti: 7-1. sējums