skāviens
skāviens -a, v.
Vienreizēja paveikta darbība → skaut1.
PiemēriSpēcīgs skāviens.
- Spēcīgs skāviens.
- Sirsnīgi skāvieni.
- Lūsis apliek Birutai roku ap pleciem... Biruta klusu pasmejas, un Lūša skāviens uz brīdi kļūst ciešāks.
- «Vai!» Velga iesaucās.. un nāca pie brāļa, viņa apķēra to ciešāk nekā citām reizēm, likās, aiz šī skāviena viņa slēpj savu samulsumu.
- pārn. Meža mala, kas laipnā skāvienā turēja Mantiniekus, cik spēdama pasargāja mājas no pašiem stiprākajiem vējiem..
- pārn. Rīts pie Rīgas vārtiem klauvē bikli. Nami sniega skāvienos vēl dus.
Avoti: 7-1. sējums