slacīt
slacīt slaku, slaki, slaka, pag. slacīju; trans.
1.Izplatot (uz kā) sīkas (šķidruma) lāses, panākt, būt par cēloni, ka (tas) kļūst mitrs, slapjš. Izplatīt uz kā (sīkas šķidruma lāses).
PiemēriSlacīt ziedus ar ūdeni.
- Slacīt ziedus ar ūdeni.
- Slacīt ūdeni uz augiem.
- Annele, pie stenderes pieplakusi, žņaudza to un slaka gaužām asarām.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) asinīm slacīts.
- (Ar) asinīm slacīts idioma — Tāds, kas ir prasījis cilvēku dzīvības.
- (Ar) sviedriem slacīt (arī laistīt) idioma — Smagi fiziski strādāt (pie kā). Smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
1.1.Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (par šķidrumu, masu).
PiemēriZenta kā bez prāta skūpstīja meitu, asaras slacīja mazās brūni sprogoto galvu..
- Zenta kā bez prāta skūpstīja meitu, asaras slacīja mazās brūni sprogoto galvu..
- Rīta rasa zarus slaka Uzplaukušai ābelei.
Avoti: 7-1. sējums