Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
slacīties
slacīties slakos, slakies, slakās, pag. slacījos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → slacīt. Tikt slacītam.
PiemēriŪdens slakās no spaiņa.
2.Slacināties.
PiemēriSlacīties ar ūdeni.
Avoti: 7-1. sējums