slapstīties
slapstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; reti
1.Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās). Arī bēguļot.
Piemēri..varonīgais karavīrs bija spiests piecpadsmit gadus slapstīties un noslēpt savu īsto vārdu.
1.1.Vairīties (no kā), slēpties.
PiemēriViņš saģērbās un pa ganu ceļu, slapstīdamies no jautrajiem Jāņu bērniem, iemanījās Melnajā silā.
1.2.Vairoties, slēpjoties klaiņot (par dzīvniekiem).
Piemēri..Sātans [suns] bija un palika tikpat kā ūdenī iekritis, nekādas zīmes neliecināja, ka suns slapstītos apkārt cilvēka tuvumā.
Avoti: 7-1. sējums