slimīgs
slimīgs -ais; s. -a, -ā
slimīgi apst.
1.Tāds, kas bieži slimo, tāds, kura organisms viegli pakļaujas slimībām.
PiemēriSlimīgs bērns.
- Slimīgs bērns.
- Slimīgs suns.
- ..sieva, būdama stipri slimīga, prasīja krietni vien vairāk aptecēšanas un apkopšanas.
- Vīrs bija slimīgs un nekur nestrādāja..
- Matīss - tas jau no dzimšanas bija slimīgs.
- Māte jau bija pavisam slimīga un vārga - viņa.. nelabi mocījās ar kaulu sāpēm..
1.1.Tāds, kurā izpaužas kādai slimībai raksturīgas īpašības, pazīmes.
PiemēriSlimīgs nogurums.
- Slimīgs nogurums.
- Slimīga balss.
- No izskata Birutu nevarēja ne sevišķi slavināt, ne pelt.. Tikai sejas krāsa gan tāda slimīga, pelēka.
- Pavadītājiem cieši blakus turējās.. sīka vecīte un viņai pie rokas sārmains večuks slimīgām, piemiegtām acīm..
- Vīrs.. apstājās pretī istabas kaktā iebūvētai lāvai, uz kuras sēdēja bāls slimīga izskata puisis..
- pārn. Lielupes ledus izskatījās slimīgi zilgans un, pacelts uz augšu, viļņveidīgi šūpojās, spēcīgas apakšstraumes cilāts.
1.2.Tāds, kas ir saistīts ar slimību, tāds, ko izraisa slimība (piemēram, par organisma stāvokli, procesiem organismā).
PiemēriSlimīgs stāvoklis.
- Slimīgs stāvoklis.
- Slimīgs miegs.
- Slimīgs audu veidojums.
1.3.pārn. Tāds, kas ir saistīts ar pārmērīgi negatīvu, arī pārspīlētu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.). Tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi negatīva, arī pārspīlēta (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
PiemēriSlimīga fantāzija.
- Slimīga fantāzija.
- Slimīga ziņkāre.
- Viņā dūmoja slimīga neticība darbam, kuram viņš gribētu.. veltīt visu mūžu.
- Armīns: Benita [sieva] bija bikla un bezkrāsaina, bez tam viņa slimīgi pārdzīvoja ikvienu manu visnevainīgāko aizraušanos..
- ..viņi atcerējās Robertu Kalnu, kurš, būdams gudrs vadītājs, katru kritiku tomēr pārcieta slimīgi smagi.
- Man liekas, Linards ir pārjūtīgs, pat slimīgs savā patmīlībā.
Avoti: 7-1. sējums