Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
slāpekļpaskābe
-es, s.; parasti vsk.; ķīm.
Vāja skābe, kas parasti pastāv ūdensšķīduma veidā.
PiemēriLauksaimnieciska nozīme ir arī slāpeklim, kas gaisā saistīts amonjaka, slāpekļskābes un slapekļpaskābes savienojumos.
Avoti: