Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
slēpacis
-ča, v.
Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
PiemēriEiropas slēpacis.
Avoti: