Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
slēpacis
slēpacis -ča, v.
Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
PiemēriEiropas slēpacis.
Avoti: 7-1. sējums