slīcināt
slīcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) slīkst (1).
PiemēriPats viņš bija nolēmis kļūt par mežsargu. Vai tādu labu apņemšanos nesīs jūrā slīcināt un ies citur laimi meklēt?
- pārn. Pats viņš bija nolēmis kļūt par mežsargu. Vai tādu labu apņemšanos nesīs jūrā slīcināt un ies citur laimi meklēt?
1.1.Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni.
PiemēriLietus slīcināja laukus un pļavas.
- Lietus slīcināja laukus un pļavas.
1.2.pārn. Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
Piemēri«..mūsējā pagasta valde bija aizsteigusies uz krogu,» stāstīja Vanks, «bēdas slīcināt.»
- «..mūsējā pagasta valde bija aizsteigusies uz krogu,» stāstīja Vanks, «bēdas slīcināt.»
- ..sieva aizgāja.., pamezdama bērnus un vīru, kurš, sāpes slīcinādams, padevās dzeršanai..
Avoti: 7-1. sējums