slīmests
slīmests -a, v.
1.Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
PiemēriMizošanas slīmests.
- Mizošanas slīmests.
- Galdnieka slīmests.
- Šķērsenisko un sānisko koksnes griešanu lieto zāģējot, bet garenisko - kokus.. drāžot ar slīmestu.
- Tēvs uzasina slīmestu, sēstas jāteniski baļķim mugurā un sāk mizot.
- ..kokus sacērt vajadzīgajā garumā un apstrādā. Resnākos, kuri paredzēti riteņu lokiem, ar cirvi gareniski vairākās daļās sadala, aptēš un ar slīmestu nogludina.
- Jau trīs dienas vectēvs sēdēja klēts palievenī, rīkodamies ar slīmestu, nazi un mazu āmuriņu. Sietiņš viņam jau pilns bij piekrauts ar grābekļu zariem, ko viņš iztaisīja no maziem ozola klucīšiem..
1.1.pārn.; sar. Slinks cilvēks. Slaists.
Piemēri..kamēr vēl Vidvuds gāja skolā, viņa bieži vien skaļi.. izteica savu sašutumu, ka viņai tāds liels slīmests jāapmazgā un jābaro.
- ..kamēr vēl Vidvuds gāja skolā, viņa bieži vien skaļi.. izteica savu sašutumu, ka viņai tāds liels slīmests jāapmazgā un jābaro.
- ..viņš droši vien dažam labam rādījās īsts.. slīmests, kas nevīžo kārtīgi strādāt..
- sal. Sīmanis: Diezgan sēdēts. Es jau tā šodien vaļojos kā tāds slīmests.
Avoti: 7-1. sējums