Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
smiņķēt
smiņķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Krāsot ar kosmētikas līdzekļiem.
PiemēriArturs sēdēja kopā ar.. pavisam jauniņu, uzkrītoši smiņķētu tumšmati..
Avoti: 7-2. sējums