smuidrs
smuidrs -ais; s. -a, -ā
smuidri apst.
1.Slaids, stalts, arī lokans, vingrs (par cilvēku, tā augumu).
PiemēriBet Ilga dejoja, smuidrs jauneklis to vadīja cauri drūzmai..
1.1.Slaids, garš, arī lokans (par augiem, parasti kokiem, to daļām); tāds, kur aug slaidi, gari, arī lokani koki (piemēram, par mežu).
PiemēriBērzi smuidri - vai spēka tiem trūksti - Galotnes debesīs ieaug.
1.2.Slaids, garš (par priekšmetiem).
PiemēriPlašais, gaišais [pils] vestibils atbalstīts smuidriem stabiem..
Avoti: 7-2. sējums