smuidrums
smuidrums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → smuidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKlusībā lādēju savu pārāk lielo, bet vēl zēniski pastūraino augumu, jo man trūka Edvarda smuidruma un veiklības.
- Klusībā lādēju savu pārāk lielo, bet vēl zēniski pastūraino augumu, jo man trūka Edvarda smuidruma un veiklības.
- ..sava novada bērzu smuidrumu [dzejnieks] iedziedājis Krievijas mākslā.
Avoti: 7-2. sējums