smuks
smuks -ais; s. -a, -ā
smuki apst., sar.
1.Glīts. Skaists.
PiemēriNelabais, kas to tā iekārtojis, ka tiem babulniekiem, tiem ubagiem, vienmēr tās smukās meitas... Saimnieku dēlus dulnus pataisīja..
1.1.Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība (parasti par naudas summu, algu u. tml.).
Piemēri«..naudas kurss kritīsies, un visi, kas no valsts aizņēmušies, smuki nopelnīs, bet mēs paliksim tukšā.»
Stabili vārdu savienojumiSmuka (arī glīta, laba) nauda (arī naudiņa).
Avoti: 7-2. sējums