smuks
smuks -ais; s. -a, -ā
smuki apst., sar.
1.Glīts. Skaists.
PiemēriNelabais, kas to tā iekārtojis, ka tiem babulniekiem, tiem ubagiem, vienmēr tās smukās meitas... Saimnieku dēlus dulnus pataisīja..
- Nelabais, kas to tā iekārtojis, ka tiem babulniekiem, tiem ubagiem, vienmēr tās smukās meitas... Saimnieku dēlus dulnus pataisīja..
- «Kādu skaņdarbu jūs vēlētos?» jautā diriģents. - «Es nezinu...» Ilga samulst. «Tādu smuku.»
- «Pie mums jau nāca daudzi kungi, tāpat kā jūs, prokurora kungs. Un nav smuki, ka jūs par viesmīlību tā atmaksājat.»
1.1.Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība (parasti par naudas summu, algu u. tml.).
Piemēri«..naudas kurss kritīsies, un visi, kas no valsts aizņēmušies, smuki nopelnīs, bet mēs paliksim tukšā.»
- «..naudas kurss kritīsies, un visi, kas no valsts aizņēmušies, smuki nopelnīs, bet mēs paliksim tukšā.»
- Igauņu Jonis bija taupīgs puisis no mazatnes, un viņa iekrātais grasis kopā ar Līzes krājumiņu iztaisīja jau smuku naudiņu, tā tuvu pie trīs simti rubļiem.
Stabili vārdu savienojumiSmuka (arī glīta, laba) nauda (arī naudiņa).
- Smuka (arī glīta, laba) nauda (arī naudiņa) — Samērā liela naudas summa.
Avoti: 7-2. sējums