Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
smuidrs
smuidrs -ais; s. -a, -ā
smuidri apst.
1.Slaids, stalts, arī lokans, vingrs (par cilvēku, tā augumu).
PiemēriBet Ilga dejoja, smuidrs jauneklis to vadīja cauri drūzmai..
  • Bet Ilga dejoja, smuidrs jauneklis to vadīja cauri drūzmai..
  • Askoldam pa priekšu iet jauniešu pāris, puisis un meitene.., kuru smuidrie, tieviņie stāvi parēgojas te skaidrāk, te blāvāk cauri sniega smalknei..
  • Es savā astoņpadsmit gadu vecajā, smuidri lokanajā augumā.. jutu neaprakstāmu vieglumu..
1.1.Slaids, garš, arī lokans (par augiem, parasti kokiem, to daļām); tāds, kur aug slaidi, gari, arī lokani koki (piemēram, par mežu).
PiemēriBērzi smuidri - vai spēka tiem trūksti - Galotnes debesīs ieaug.
  • Bērzi smuidri - vai spēka tiem trūksti - Galotnes debesīs ieaug.
  • Augsti kalni, ošu celmi, Smuidras auga atvasītes..
  • Smuidra birztaliņa klusi žūžo Gaujas līča pļavā..
1.2.Slaids, garš (par priekšmetiem).
PiemēriPlašais, gaišais [pils] vestibils atbalstīts smuidriem stabiem..
  • Plašais, gaišais [pils] vestibils atbalstīts smuidriem stabiem..
  • Citas dienas rītā viņš, ar smuidru rīksti apbruņojies, dzina svešās govis svešajās ganībās viens.
Avoti: 7-2. sējums