smīns
smīns -a, v.
1.Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
Piemēri«Vai tad šinī pasaulē kaut kas ir saprotams un loģisks?» viņa šaurās lūpas.. savilkās greizā smīnā.
- «Vai tad šinī pasaulē kaut kas ir saprotams un loģisks?» viņa šaurās lūpas.. savilkās greizā smīnā.
- ..man sametas kauns par Induli, par viņa nelāgo pārākuma smīnu, ar kādu viņš klausās meitenītes naivajos, nopietnajos vārdos.
- No viena nelaikā šķiebta smīna Otra acīs izdzisa smaids.
1.1.Viegls smaids.
PiemēriJautrs smīns krēslojās ap Varpoga lūpām.
- Jautrs smīns krēslojās ap Varpoga lūpām.
- Viegls sveiciens Batildei, uztraukts, bet šķelmīgs smīns..
Avoti: 7-2. sējums