snaudulīgs
snaudulīgs -ais; s. -a, -ā
snaudulīgi apst.
1.Tāds, kam nāk snauda. Tāds, kas bieži snauž. Arī miegains1.
PiemēriArī snaudulīgais večuks purpināja bārdā: «Nu, nu, kas tad nu?»
- Arī snaudulīgais večuks purpināja bārdā: «Nu, nu, kas tad nu?»
- «Klausies,.. mēs taču stāvam uz vietas! Slinki tavi ratu vilcēji, un tu pati tāda snaudulīga.»
1.1.pārn. Tāds, kur ir miers, klusums (piemēram, par apkārtni, dabu).
Piemēri..ieradāmies kādā Jūrmalas pilsētas pagaidām vēl klusā, pavasarīgi snaudulīgā nomalē.
- ..ieradāmies kādā Jūrmalas pilsētas pagaidām vēl klusā, pavasarīgi snaudulīgā nomalē.
- Ilga pazīst šo snaudulīgo Lielupes piekrastes pilsētu.. Jelgavā [pirms kara] ir iemiesots miers un klusums..
- ..[pazaudētais] sainītis dus pie kādas snaudulīgas mājas palieveņa.
2.Neizdarīgs, neaktīvs. Tāds, kam trūkst iniciatīvas.
Piemēri..mūciet, snaudulīgie kājāmgājēji! Te drāžas jaunā moto cilts.
- ..mūciet, snaudulīgie kājāmgājēji! Te drāžas jaunā moto cilts.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..viņai še [laukos] daudz kas nepatiks. Primitīvās akas,.. nenokārtotie pārtikas jautājumi un snaudulīgais kluba darbs.
- ..viņai še [laukos] daudz kas nepatiks. Primitīvās akas,.. nenokārtotie pārtikas jautājumi un snaudulīgais kluba darbs.
Avoti: 7-2. sējums