solīdums
solīdums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → solīds1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCilvēka solīdums.
- Cilvēka solīdums.
- Apģērba solīdums.
2.Vispārināta īpašība → solīds2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCeltnes solīdums.
- Celtnes solīdums.
3.Vispārināta īpašība → solīds3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriZināšanu solīdums.
- Zināšanu solīdums.
Avoti: 7-2. sējums