Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
soliflukcija
soliflukcija -as, s.; parasti vsk.; ģeol.
Atkusušos, pārmitras grunts, augsnes lēna slīdēšana pa sasaluma virsmu lēzenās nogāzēs.
Stabili vārdu savienojumiSoliflukcijas terase.
Avoti: 7-2. sējums