Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
solīdums
solīdums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → solīds1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCilvēka solīdums.
2.Vispārināta īpašība → solīds2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCeltnes solīdums.
3.Vispārināta īpašība → solīds3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriZināšanu solīdums.
Avoti: 7-2. sējums