spārnotība
spārnotība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → spārnots4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVar iedomāties, kā ĀEina un Trepļevs [A. Cehova lugā «Kaija»] gatavoja savu izrādi... Abus spārno doma par veco mākslas tradīciju graušanu. Un arī mīla. Bet Akadēmiskajā drāmas teātrī tieši šīs spārnotības trūkst abiem jauniešiem.
Avoti: 7-2. sējums