spīte
spīte -es, dsk. ģen. -šu, s.; pareti
Spīts.
PiemēriKā nu Annelei nav kauna? Kauns ir, ka nevar acu pacelt. Bet ko darīsi, kad nevai pakustināt to sāpju un spītes smagumu kaulos?
- Kā nu Annelei nav kauna? Kauns ir, ka nevar acu pacelt. Bet ko darīsi, kad nevai pakustināt to sāpju un spītes smagumu kaulos?
- Vai aiz maldiem maldies, vai aiz spītes spīvas?
- Sabozies, dusmu spītēs sakniebtām lūpām, lāgiem drūmi smīnēdams,.. viņš sēdēja savā krēslā..
Avoti: 7-2. sējums