Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
speķis
speķis -ķa, v.
Zemādas tauku slānis (cūkai). Šāda tauku slāņa šķēle, gabals. Šāda tauku slāņa šķēle, gabals, kas ir sagatavots ēšanai.
PiemēriMuguras speķis.
  • Muguras speķis.
  • Sānu speķis.
  • Vēdera speķis.
  • Sālīts speķis.
  • Žāvēts speķis.
  • Sacepts speķis.
  • Speķa šķēle.
  • Nobaroju ar graudiem septiņpadsmit pudu smagu cūku, gandrīz pilnīga zirga lielumā; kaulu jau nevarēja atrast - tīrais speķis!
  • ..viņam garšo vēršacs ar speķi, speķis var būt ar liesumu vai viens vienīgs treknums, vienalga..
  • Tur varēja redzēt pīrāgus.., kam no pušu pārplīsušiem sāniem līda ārā vēl čurkstoši speķa gabaliņi..
  • Cūkgaļu valsts pieņem divās kategorijās - bekonā un speķī. Par pirmo maksā vairāk, tāpēc ir saprotama saimniecību cenšanās rukšus nesabarot smagākus par 100 kilogramiem.
Stabili vārdu savienojumiSpeķa cūka. Speķa pīrāgs. Speķa rausis.
  • Speķa cūka Cūka, kuras dzīvmasa ir no 160 līdz 250 kilogramiem un kuras speķa kārta pret spraugu starp 6. un 7. ribu nav plānāka par 7 centimetriem.
  • Speķa pīrāgs Pīrāgs ar speķa pildījumu.
  • Speķa rausis Rausis ar speķa pildījumu. Speķrausis.
  • Speķa zīlīte Lielā zīlīte, tauku zīlīte.
Avoti: 7-2. sējums