Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
spindzīgs
spindzīgs -ais; s. -a, -ā
spindzīgi apst.
1.Tāds, kas spindz (1).
PiemēriSpindzīgs ods.
  • Spindzīgs ods.
2.Tāds, kas spindz (2).
Piemēri..spindzīgas bultas Pēc naida cēlāja taujā..
  • ..spindzīgas bultas Pēc naida cēlāja taujā..
3.Tāds, kas spindz (3).
PiemēriSpindzīgi telefona vadi.
  • Spindzīgi telefona vadi.
4.Tāds, kas spindz (4).
PiemēriSpindzīgs gaiss.
  • Spindzīgs gaiss.
5.Tāds, kas spindz (5).
PiemēriSpindzīga balss.
  • Spindzīga balss.
  • «Jēci, neej! Vai dzirdi!» spindzīgi iekliedzās jaunā meita.
  • pārn. Ko tu neteiksi - nav uz mutes kritusi! Ar tik veiklu un spindzīgu mēlīti pēc vārda viņai kabatā nebūs jālien.
Avoti: 7-2. sējums