spirdzināt

spirdzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.

1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst spirgts vai spirgtāks. Panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļas) sāk labāk funkcionēt.

PiemēriDzēriens spirdzina ceļinieku.

Dzēriens spirdzina ceļinieku.
Vēsma spirdzina gājēju.
Klusa nakts ar saldu dusu; No it visiem gaidīta,.. Vājus atkal spirdzina.
Lielās lietus lāses mazgā seju un tek uz krūtīm kā no remdenas dušas, patīkami spirdzinot pārkarsušu ādu.
Jaunieši cēlās no nogurdinoši ilgās maltītes un, locekļus spirdzinot, sapārojās dejā..

1.1.intrans.

PiemēriKarstā tēja patīkami spirdzināja, aizdzīdama locekļos ievilkušos vēsumu.

Karstā tēja patīkami spirdzināja, aizdzīdama locekļos ievilkušos vēsumu.
Iedomājoties vien tādu vēsu tēju ar skābenu, spirdzinošu ievārījumu, zēnam jāaplaiza lūpas.
Pēc āra svelmes muzeja telpas pavēsas un spirdzinošas.
pārn. ..pati filozofija no saviem augstumiem pareti nolaižas līdz mums, mirstīgajiem, kuriem taču viņas spirdzinošie augļi sākotnēji šķita domāti...
pārn. «Kurš mirstīgam gan var izstāstīt tādas dzejas vārdus, kurā mirdz patiesība kā spirdzinoša rīta rasa?»

1.2.Panākt, būt par cēloni (parasti piegādājot ūdeni, mainoties laikapstākļiem), ka (piemēram, augiem, dzīvniekiem) uzlabojas eksistences apstākļi.

PiemēriJa, lietus spirdzināta un siltā laika samīļota, zālīte aug griezdamās..

1.3.intrans.

Piemēri..nolija spirdzinošs lietus.. Iztvīkusi zeme dvašoja dziļi un pacilāti.

1.4.pārn. Izraisīt (kādam) labpatiku, prieku u. tml.

PiemēriMūzika spirdzina klausītājus.

1.5.intrans.

PiemēriValdis ar pateicību klausījās Glūdas rāmajā valodā. Tā skanēja cauri tālai motoru dunoņai, klusa, skaidra, spirdzinādama.

Valdis ar pateicību klausījās Glūdas rāmajā valodā. Tā skanēja cauri tālai motoru dunoņai, klusa, skaidra, spirdzinādama.
..vārdi pēc aizgrābjoša klusuma ir tikpat spirdzinoši kā klusums pēc sirdi sāpinošiem vārdiem.
..spirdzinošs un veldzējošs miers pēc pabeigta darba, jaunu ieceru sākums.

Avoti: 7-2. sējums