spolēt
spolēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Tīt (ko) uz spoles.
Piemēri..man nāca klāt jauni pienākumi, bija jāspolē dzija..
- ..man nāca klāt jauni pienākumi, bija jāspolē dzija..
- ..meitenes plānās kleitiņās ar lakatiņiem galvā spolē diegus.
- Sāka ņerkstēt vinča, spolējot ritulī no dzelmes slīdošās tērauda troses.
1.1.Pildīt (spoli) ar ko.
Piemēri..Ingus, par mani dažus gadus vecāks, spolēja spolītes, pārmīdamies ar māsu Mariju..
- ..Ingus, par mani dažus gadus vecāks, spolēja spolītes, pārmīdamies ar māsu Mariju..
- Audējai spoles spolēt.
2.sar. Iet, arī braukt, parasti ātri.
PiemēriLielu ceļa gabalu viņš bija nostaigājis; gaiļos bija cēlies un labības vedējiem no Bērzmuižas ļaudīm atbraucis līdz uz Jelgavu, un no turienes šo gabalu spolējis tālāk kājām.
- Lielu ceļa gabalu viņš bija nostaigājis; gaiļos bija cēlies un labības vedējiem no Bērzmuižas ļaudīm atbraucis līdz uz Jelgavu, un no turienes šo gabalu spolējis tālāk kājām.
2.1.intrans.
PiemēriPiebrauca [ar automobili] Dainis, un viņi spolēja uz nometni.
- Piebrauca [ar automobili] Dainis, un viņi spolēja uz nometni.
Avoti: 7-2. sējums