sprādze
sprādze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Priekšmets, kurā ko (piemēram, jostas, siksnas galu) ievirza, lai to noturētu nekustīgā stāvoklī, saspriegtu.
PiemēriKurpes ar platu sprādzi.
- Kurpes ar platu sprādzi.
- Pirksti ātri pārskrēja pogas un atdūrās pret jostas auksto sprādzi.
- Pievakarē visiem jaunajiem izsniedza karavīru mantas - apģērbu, gultasdrānas, siksnas, somas, autus un visādas sprādzes.
- Mērija: Man kurpe kāju spiež: palaidiet sprādzi vaļīgāk!
Stabili vārdu savienojumiMatu sprādze.
- Matu sprādze — Priekšmets matu sastiprināšanai, arī greznošanai.
2.Rotas lieta, ko apliek ap ķermeņa daļu un parasti nostiprina ar īpašu detaļu.
Piemēri..valdnieks [senajā Indijā].. valkājot dārgu kaklarotu - zīda auklā savērtas simt astoņas lielas, skaistas pērles un rubīnus, ap rokām trīs zelta sprādzes ar dārgiem akmeņiem un pērlēm, tāpat ap kājām trīs zelta kāju sprādzes.
- ..valdnieks [senajā Indijā].. valkājot dārgu kaklarotu - zīda auklā savērtas simt astoņas lielas, skaistas pērles un rubīnus, ap rokām trīs zelta sprādzes ar dārgiem akmeņiem un pērlēm, tāpat ap kājām trīs zelta kāju sprādzes.
- pārn. Ziedonis pošas: Purpurmākoņa vaiņagu liek sev galvā, Sīrija dimantus kar, Apliek Oriona sprādzes..
Stabili vārdu savienojumiRokas sprādze.
- Rokas sprādze — Rokassprādze.
Avoti: 7-2. sējums