Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spradzene
spradzene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Zemenei tuvu radniecīgs rožu dzimtas augs.
PiemēriPa kreisi zilgoja sīkiem ziediņiem zemteku paklājs, kur pa starpām ziņkārīgi izspraudās spradzeņu baltās actiņas..
2.Šī auga oga.
PiemēriTagad bij melmenes [mellenes], aiviekstenes [avenes] un spradzenes gatavas un viņa bērni viņa [tēva] vietā apmeklēja silu.
Avoti: 7-2. sējums