sprādziens
sprādziens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → sprāgt1. Īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas, kam sprāgstot.
PiemēriGāzes sprādziens.
1.1.pārn. Spēja, būtiska pārmaiņa, pārvērtība.
Piemēri«Ūtrupes» [kinofilmas] panākumi radīja īstu sensāciju. Tā nebija veiksme, bet sprādziens, kas vienā mirklī uzsvieda viņu [aktieri] tik augstu, ka ļoti daudzi - un sākumā arī viņš pats - nemaz neatskārta, kas noticis.
Avoti: 7-2. sējums