Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sprāgt
sprāgt sprāgstu, sprāgsti, sprāgst, pag. sprāgu; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
PiemēriLaiva jau iebrauca jūrā, kad pēkšņi visapkārt sāka sprāgt artilērijas šāviņi.
  • Laiva jau iebrauca jūrā, kad pēkšņi visapkārt sāka sprāgt artilērijas šāviņi.
  • ..virsleitnants skrējienā sviež rokas granātu, kas sprāgst uz ierakuma malas, uzsviezdama gaisā uguns un dubļu šalti.
  • Uz reizi dzirdēju dobju sprādzienu - nodrebēja visa zeme. Domāju, ka kaut kur sprādzis degošs [naftas] rezervuārs.
  • Uguns uzplandīja, kad sprāga tvaika katls, jo drošības vārstulis bija..., aizsists ar tapu.
1.1.Šaut šāviņu, lodi (par šaujamieroci).
PiemēriVai tā bija mana pistole, kas sprāga? Atbalšu atbalsis sizdams, šāviena troksnis nošalc meža kokos.
  • Vai tā bija mana pistole, kas sprāga? Atbalšu atbalsis sizdams, šāviena troksnis nošalc meža kokos.
  • «Katru gadu medībās notiek nelaimes gadījumi. Un kam ir pa spēkam.. izdibināt un izsecināt, kura bise sprāgusi nejauši un kura tīši?...»
2.parasti 3. pers. Strauji, spēji, parasti ar troksni, vērties vaļā (piemēram, par durvīm, vāku). Kļūt tādam, kam šādā veidā veras vaļā, parasti vāks.
PiemēriSprāgst vaļā durvis ledus pagrabiem.
  • Sprāgst vaļā durvis ledus pagrabiem.
  • Zārks sprāgst vaļā.
  • pārn. Tā nu bija. Dzīvs būdams, Oskara tēvs, Jukums Līdumnieks,.. tūliņ ļāva sprāgt vaļā atmiņu lādei.
2.1.Strauji plaisāt, parasti palielinoties spiedienam, spriegumam.
PiemēriViņš [vēzis] bija atkal drusku pieņēmies miesās, un tās vairs neietilpa pērnajā čaulā, tādēļ vajadzēja drīz pienākt laikam, kad vecajai čaulai bija jāsprāgst kaut kur pušu.
  • Viņš [vēzis] bija atkal drusku pieņēmies miesās, un tās vairs neietilpa pērnajā čaulā, tādēļ vajadzēja drīz pienākt laikam, kad vecajai čaulai bija jāsprāgst kaut kur pušu.
  • Kāpostu galviņas bija sagriezušās tik lielas un cietas, ka sprāga pušu..
2.2.Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām). Strauji dīgt (par asniem).
Piemēri..aploka bērziem sprāgst pumpuri; viņu zaros vietām jau pavīdējis pirmo lapu vārais zaļums..
  • ..aploka bērziem sprāgst pumpuri; viņu zaros vietām jau pavīdējis pirmo lapu vārais zaļums..
  • Nāk Latvijā rudens, un zirņiem sprāgst pākstis..
  • Iepirkām sīpolus.. Tiem noliktavās sprāgst ārā asni.
3.sar. Pēkšņi, strauji sākt virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriPie durvīm kārtējo reizi zvanīja, un Ludmila kārtējo reizi sprāga augšā no krēsla, steigdamās ielaist.
  • Pie durvīm kārtējo reizi zvanīja, un Ludmila kārtējo reizi sprāga augšā no krēsla, steigdamās ielaist.
3.1.Par priekšmetiem, vielām.
PiemēriKorķis sprāgst no pudeles.
  • Korķis sprāgst no pudeles.
4.sar. Nobeigties (par dzīvniekiem).
PiemēriLietus ne pilītes visu vasaru. Ganības izdegušas, lopi sprāguši aiz pārliecīgā karstuma.
  • Lietus ne pilītes visu vasaru. Ganības izdegušas, lopi sprāguši aiz pārliecīgā karstuma.
  • Kalps: Kungs, zirgi... - Viņa saimnieks: Lai tie sprāgst!.. Te maizes diezgan. Zirgu nevajag!
  • No plika paldies kaķis sprāgst.
4.1.vienk. Mirt (par cilvēkiem).
PiemēriNo senajiem mēra laikiem, kad ļaudis sprāga kā mušas rudenī, pie mums Kurzemē bija saglabājusies laba tradīcija - šķirties no aizgājēja ar mīlestību un prieku.
  • No senajiem mēra laikiem, kad ļaudis sprāga kā mušas rudenī, pie mums Kurzemē bija saglabājusies laba tradīcija - šķirties no aizgājēja ar mīlestību un prieku.
Stabili vārdu savienojumiAcis sprāgst (arī kāpj, lec) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres).
Avoti: 7-2. sējums