spožs
spožs -ais; s. -a, -ā
spoži apst.
1.Tāds, kas izraisa redzes analizatorā stipru kairinājumu (par gaismu, gaismas avotu). Arī spilgts1.
PiemēriSpožs zibens uzliesmojums.
1.1.Par krāsu.
PiemēriSpožas krāsas.
1.2.Tāds, kur izplatās stipra gaisma (par vietu, telpu, vidi). Tāds, kad izplatās šāda gaisma (par laikposmu).
PiemēriZvaigžņotā debess gailē mūžīga, tāla un spoža.
1.3.Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā stipru kairinājumu.
PiemēriSpožs cirvja asmens.
1.4.Mirdzošs (par acīm, skatienu).
PiemēriAiva bija smuidrāka par māti, arī acis spožākas un zilākas..
1.5.parasti ar not. galotni. Tāds, kas samērā stipri atstaro gaismu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
PiemēriSpožā balodene.
1.6.Tāds, kas ir ļoti tīrs un labi atstaro gaismu.
Piemēri..viss, sākot ar uzgaidāmās telpas grīdu un beidzot ar kalpotāju baltajām apkaklītēm, izskatījās svaigs un spožs.
2.Ļoti izcils, ievērojams (kādā darbības nozarē) — par cilvēku, tā personību, psihes, rakstura, personības īpašībām.
PiemēriSpožs mākslinieks.
2.1.Tāds, kam ir sevišķi augsta kvalitāte, arī ietekmīgums (piemēram, par cilvēka darbību, tās rezultātiem).
PiemēriSpožas zināšanas.
2.2.Ļoti nozīmīgs, ietekmīgs (par parādībām sabiedrībā).
Piemēri..Pēterburga bija viens no spožākajiem sava laika pasaules mākslas centriem.
3.Saistīts ar ļoti labiem apstākļiem, arī ar bagātību, greznību.
PiemēriSpožs dzīvesveids.
Stabili vārdu savienojumiGreznoties (ar) spožām spalvām.
Avoti: 7-2. sējums