spriedelēt
spriedelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko). Liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
Piemēri..citi sāka vilkt nost drēbes, vēl nebeigdami spriedelēt, vai derētu likties ūdenī vai ne..
- ..citi sāka vilkt nost drēbes, vēl nebeigdami spriedelēt, vai derētu likties ūdenī vai ne..
- Viņa mīlēja spriedelēt un visus noniecināt, bet darīt pati nedarīja nekā.
- Redakcijā jau spriedelēja par Ārmanes nodomu aiziet.
Avoti: 7-2. sējums