spriedējs
spriedējs -a, v.
spriedēja -as, s.
1.Darītājs → spriest.
2.Cilvēks, kas izsaka savu viedokli, vērtējumu (par ko).
Piemēri..esi prātīgs un nedusmojies nekad par to, ja spriedums [par tavu darbu] nepatīkams, jo tu nezini, vai tavs darbs spriedēja acīs nebija vēl nepatīkamāks nekā tev viņa spriedums.
- ..esi prātīgs un nedusmojies nekad par to, ja spriedums [par tavu darbu] nepatīkams, jo tu nezini, vai tavs darbs spriedēja acīs nebija vēl nepatīkamāks nekā tev viņa spriedums.
- Akadēmiskie spriedēji neaptvēra tās tendences, tos impulsus un ierautās jaunās gultnes latviešu dzejā, kas saistījās kaut vai ar I. Ziedoņa vai M. Čaklā ienākšanu literatūrā.
Avoti: 7-2. sējums