sprādziens
sprādziens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → sprāgt1. Īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas, kam sprāgstot.
PiemēriGāzes sprādziens.
- Gāzes sprādziens.
- Kodoltermisks sprādziens.
- Sprādziena vilnis.
- Gaisā gaudo granātas, kuru sprādzieni ārda zemi..
- ..dzeltenīgās putas kuldams un šalkdams, kanālā parādījās ūdens vilnis, kas strauji brāzās uz priekšu, raudams sev līdzi sprādzienā izmesto zemi.
- ..laboratorijas logos atmirdzēja spožs uzliesmojums, kam sekoja sprādziens.
- Tālākais norisinājās ātri un diezgan pārsteidzoši: atskanēja sprādziens, brikšķēšana un knakšķēšana, turpat pie mūsu apavu purniem ledū pavērās plaisa un ātri pletās platumā.
1.1.pārn. Spēja, būtiska pārmaiņa, pārvērtība.
Piemēri«Ūtrupes» [kinofilmas] panākumi radīja īstu sensāciju. Tā nebija veiksme, bet sprādziens, kas vienā mirklī uzsvieda viņu [aktieri] tik augstu, ka ļoti daudzi - un sākumā arī viņš pats - nemaz neatskārta, kas noticis.
- «Ūtrupes» [kinofilmas] panākumi radīja īstu sensāciju. Tā nebija veiksme, bet sprādziens, kas vienā mirklī uzsvieda viņu [aktieri] tik augstu, ka ļoti daudzi - un sākumā arī viņš pats - nemaz neatskārta, kas noticis.
Avoti: 7-2. sējums