sprēgāt
sprēgāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt tādam, kurā rodas, parasti sīkas, plaisas (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.).
Piemēri..no šāda māla pagatavoti ķieģeļi nekur nederot, jo viņi no mitruma sprēgāšot un sadrupšot..
1.1.Kļūt tādam, kurā rodas garenas, sīkas brūces, piemēram, ārēja kairinājuma, slimības iedarbībā (par ādu). Kļūt tādam, kura ādā rodas šādas brūces (par ķermeņa daļām).
PiemēriRokas sprēgā mitrumā.
2.parasti 3. pers. Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
PiemēriUgunskurā sprēgā skujas.
2.1.Degt, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par uguni).
PiemēriTad [Viktorija] piebāž malku krāsnī. Uguns līksmi saķer guvumu, sprēgā.
2.2.Sprāgt, radot īslaicīgu, asu troksni (par, parasti nelieliem, šāviņiem, lādiņiem).
PiemēriViņš bija nolīdis tikai pusceļu līdz mīnas sprādziena vietai, kad tam visapkārt sāka sprēgāt snaiperu sprāgstošās lodes.
2.3.Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) — par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
PiemēriLietus sprēgā.
2.4.Būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu).
Piemēri..naktī.. sprēgāja sals un sniegs čirkstēja zem soļiem kā saberzts stikls.
3.Dedzīgi, klaji paust savas jūtas.
PiemēriTādam jaunam meitēnam vajadzētu sprēgāt kā dzirkstelei..
3.1.Risināties viegli, raiti, spilgti (par runu). Izpausties runā viegli, raiti, spilgti (parasti par jokiem). Arī dzirkstēt, dzirkstīt.
Piemēri..valoda sprēgādama lēkāja no viena gadījuma uz otru..
Stabili vārdu savienojumiLausks sprēgā (arī spārda, spārdās, sper).
Avoti: 7-2. sējums