spējīgs
spējīgs -ais; s. -a, -ā
spējīgi apst.
1.Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
PiemēriSpējīgs students.
Stabili vārdu savienojumiDarba spējīgs. Rīcības spējīgs.
1.1.Tāds, kam ir sabiedrības nodrošināts stāvoklis, kurš rada iespēju ko darīt, veikt.
1.2.Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) — par dzīvniekiem, augiem.
PiemēriLielos putnus pārvietoja no lielajiem būriem mazajos un iekrāva automašīnā. Visus lidot spējīgos aizveda uz Mežaparku..
1.3.Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
Piemēri..fiziskie treniņi palielina organisma iespējas, padara organisma iekšējo funkciju noriti spējīgu ātrāk izmainīt savu ierasto kārtību..
2.reti Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
Piemēri..visu, uz ko spējīgs skaitļotājs, nosaka programma, kas glabājas tā atmiņā.
Stabili vārdu savienojumiSpējīgs uz visu.
Avoti: 7-2. sējums