spēkonis
spēkonis -ņa, v.
spēkone -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.
Fiziski spēcīgs cilvēks. Spēcinieks.
Piemēri..novēlojušies asfaltētāji, gleznaini un stipri kā seno epu spēkoņi, ar lāpstām un kruķiem kliedē un līdzina kūpošās bitumena kaudzes.
Avoti: 7-2. sējums