spīte
spīte -es, dsk. ģen. -šu, s.; pareti
Spīts.
PiemēriKā nu Annelei nav kauna? Kauns ir, ka nevar acu pacelt. Bet ko darīsi, kad nevai pakustināt to sāpju un spītes smagumu kaulos?
Avoti: 7-2. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi