stājglezniecība
stājglezniecība -as, s.; parasti vsk.
Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
PiemēriLīdzās monumentāla rakstura gleznām Purvītis savas dzīves pēdējos gados rada tipiskus stājglezniecības darbus.
- Līdzās monumentāla rakstura gleznām Purvītis savas dzīves pēdējos gados rada tipiskus stājglezniecības darbus.
- Viens no objektīviem attīstības procesiem jaunākajā latviešu stājglezniecībā - žanru robežu mobilitāte.
Avoti: 7-2. sējums