staipīt
staipīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt stiept1.
PiemēriStaipīt gumijas lenti.
Stabili vārdu savienojumiStaipīt (biežāk stiept) gumiju.
1.1.Vairākkārt velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, ka (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko.
PiemēriStaipīt lentes no vienas sienas uz otru.
2.Vairākkārt kustināt, iztaisnot (ķermeņa daļas), piemēram, lai vingrinātu (tās).
PiemēriVirsnieki nesteigdamies kāpj no vagoniem, staipīdami divu dienu brauciena laikā satirpušos locekļus.
Stabili vārdu savienojumiStaipīt (arī snaikstīt) kaklu. Staipīt kaulus.
3.sar. Ar pūlēm, grūtībām nēsāt (ko).
PiemēriSpēka saimniecei patiesi netrūka. Nav brīnums, ka jaunības gados staipījusi divpūru maisus pa dzirnavu kāpnēm.
Avoti: 7-2. sējums